Urīnakmeņi
Dzīvniekiem urīnceļos mikroskopiski ir atrodami mikroelementu sakopojumi. Dažreiz var veidoties arī kristāli un gadījumos, kad veidojas to sakopojumi, var veidoties arī urīnakmeņi.
Papildus informācija par simptomiem, kas saistīti ar urīnakmeņiem.
Urīnakmeņi var veidoties nierēs, urīnceļos vai urīnpūslī un vīriešu kārtas dzīvniekiem biežāk ir risks uz urīnizvadkanāla obstrukciju jeb nosprostojumu. Parasti urīnakmeņi veidojas urīnpūslī. Smagākos gadījumos urīnakmeņa diametrs var būt vairāki centimetri un var aizsprostot urīnizvadkanālu. Urīnkanāla nosprostojuma gadījumā situācija ir diezgan nopietna.
Urolitiāzes (urīnakmeņu) gadījumā saslimšanu var pārbaudīt ar rentgenogrāfisko vai ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, kad ir iespējams noteikt urīnakmeņu skaitu, lielumu un arī to atrašanās vietu. Taču ir jāņem vērā, ka pastāv arī urīnakmeņi, ko rentgenogrāfiski nav iespējams vizualizēt.
Šādos gadījumos urīna analīzes ir ļoti būtiskas. Labākais veids, kā iegūt sterilu urīna paraugu, ir veicot urīnpūšļa punkciju caur vēdera sienu (cistocentēze). Tā ir nesāpīga procedūra. Urīna analīzēs tiek noteikti vairāki rādītāji, kas ļauj izvērtē urīna saturu (pH, urīna blīvums, kristālu saturs u.c. atradnes). Cistocentēzes ceļā iegūts urīna paraugs var tikt izmeklēts arī bakterioloģiski, kad tiek veikts urīna uzsējums. Urīna uzsējums ir nepieciešams, lai izslēgtu bakteriālu iekaisumu, kas var būt cēlomis urīnakmeņiem. Ārstēšanu palīdz plānot kristālu/urīnakmeņu saturs un urīna pH.
Šādiem dzīvniekiem ir rekomendēts arī veikt asins analīzes, lai izslēgtu sistēmiska iekaisuma pazīmes un noteiktu nieru rādītājus.
Ārstēšana urīnakmeņiem nosaka pēc to lieluma un veida, kā arī ņemot vērā vispārējo dzīvnieka stāvokli. Dažreiz ir nepieciešama urīnkatetra ievietošana, citu reizi pietiek ar diētas maiņu, taču jāņem vērā, ka tas ir lēns ārstēšanas veids un nedarbojas uz visiem urīnakmeņiem. Dažreiz, kad situācija ir ļoti smaga, ir nepieciešams iesaistīties ķirurģiski. Gadījumos, kad urīnakmens ir radījis nosprostojumu, tad ir jāveic urīnkanāla kateterizācija, lai atvieglotu urīna izvadīšanu.
Papildus informācija par simptomiem, kas saistīti ar urīnakmeņiem.
Urīnakmeņi var veidoties nierēs, urīnceļos vai urīnpūslī un vīriešu kārtas dzīvniekiem biežāk ir risks uz urīnizvadkanāla obstrukciju jeb nosprostojumu. Parasti urīnakmeņi veidojas urīnpūslī. Smagākos gadījumos urīnakmeņa diametrs var būt vairāki centimetri un var aizsprostot urīnizvadkanālu. Urīnkanāla nosprostojuma gadījumā situācija ir diezgan nopietna.
Ārstēšanu izvēlās pēc urīnakmeņu lieluma un veida
Viena no pirmajām pazīmēm var būt asins piejaukums urīnā (hematūrija), atkārtotas epizodes ar urīnceļu iekaisumiem. Ja ir īpaši smags gadījums, tad veidojas urīnizvadkanāla nosprostošanās, kad dzīvnieks nav spējīgs veikt urināciju. Nosprostošanās ir sāpīga un var izraisīt arī iekšēju saindēšanos. Tādēļ tikko kā pamanāt dzīvniekam grūtības veikt urināciju, ir jāvēršas pēc iespējas ātrāk pie veterinārārsta.Urolitiāzes (urīnakmeņu) gadījumā saslimšanu var pārbaudīt ar rentgenogrāfisko vai ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, kad ir iespējams noteikt urīnakmeņu skaitu, lielumu un arī to atrašanās vietu. Taču ir jāņem vērā, ka pastāv arī urīnakmeņi, ko rentgenogrāfiski nav iespējams vizualizēt.
Šādos gadījumos urīna analīzes ir ļoti būtiskas. Labākais veids, kā iegūt sterilu urīna paraugu, ir veicot urīnpūšļa punkciju caur vēdera sienu (cistocentēze). Tā ir nesāpīga procedūra. Urīna analīzēs tiek noteikti vairāki rādītāji, kas ļauj izvērtē urīna saturu (pH, urīna blīvums, kristālu saturs u.c. atradnes). Cistocentēzes ceļā iegūts urīna paraugs var tikt izmeklēts arī bakterioloģiski, kad tiek veikts urīna uzsējums. Urīna uzsējums ir nepieciešams, lai izslēgtu bakteriālu iekaisumu, kas var būt cēlomis urīnakmeņiem. Ārstēšanu palīdz plānot kristālu/urīnakmeņu saturs un urīna pH.
Šādiem dzīvniekiem ir rekomendēts arī veikt asins analīzes, lai izslēgtu sistēmiska iekaisuma pazīmes un noteiktu nieru rādītājus.
Ārstēšana urīnakmeņiem nosaka pēc to lieluma un veida, kā arī ņemot vērā vispārējo dzīvnieka stāvokli. Dažreiz ir nepieciešama urīnkatetra ievietošana, citu reizi pietiek ar diētas maiņu, taču jāņem vērā, ka tas ir lēns ārstēšanas veids un nedarbojas uz visiem urīnakmeņiem. Dažreiz, kad situācija ir ļoti smaga, ir nepieciešams iesaistīties ķirurģiski. Gadījumos, kad urīnakmens ir radījis nosprostojumu, tad ir jāveic urīnkanāla kateterizācija, lai atvieglotu urīna izvadīšanu.