Ko darīt, ja sunim novēro drudzi?

Parasti neliels drudzis, kas saistīts ar infekcijas slimībām, ilgst tikai dažas dienas un pat var paātrināt atveseļošanās laiku. Visbiežāk drudzi izraisa infekcijas slimības, ar imunitāti saistītas saslimšanas (autoimūnās) un audzēji. Ilgāk esoša drudža gadījumā ir jānoskaidro tā iemesls.

Kas var izraistīt drudzi?

Ķermeņa temperatūra sāk paaugstināties, ja organisma centrālās nervu sistēmas termoregulācijas centrs sāk aktivizēties un tā rezultātā organisms sāk ražot vairāk siltumu. Galvenais iemesls, kas aktivizē termoregulācijas centru un ceļ ķermeņa temperatūru, ir baktērijas, kas izdala asinīs toksīnus, virusālās saslimšanas vai citas vielas, kas var paaugstināt temperatūru (pirogēni). Drudzis nav slimība, bet gan simptoms saslimšanai. Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tad tas norāda par to, ka imūnsistēma šobrīd aktīvi reaģē uz slimības ierosinātāju.

Dažreiz ķermeņa temperatūra var pieaugt ārēju faktoru dēļ, piemēram, spēcīgi kustoties, atūdeņošanās gadījumā vai ja ir izteikti karsti laikapstākļi. Tādā gadījumā termoregulācijas centrs nav aktivizējies. Kad novēro ļoti paaugstinātu ķermeņa temperatūru ārēju faktoru dēļ, to mēdz cilvēku sarunvalodā dēvēt par krastuma dūrienu jeb pārkaršanu.

Kā izpaužās drudzis?

Dzīvniekam, kam ir drudzis, visbiežāk novēro nogurumu, tas var izvairīties no cilvēkiem un atteikties no barības. Ja to ir skārusi infekcijas slimība, tad var novērot arī citus simptomus, piemēram, izdalījumi no acīm/nāsīm, klepus, vemšanu vai caureju.
Ja suņa ķermeņa temperatūra ir virs 39.4℃ un augstāk, to uzskata par drudzi. Ļoti augsta ķermeņa temperatūra (virs 41℃) var nodarīt nopietnus veselības bojājumus, piemēram, dzīvībai svarīgo orgānu mazspēja, asins recēšanas traucējumi, organisma aizsargsistēmas pārmērīga reakcija un galā tas var novest arī pie dzīvībai svarīgo proteīnu un enzīmu struktūru izmaiņām. Visi šie simptomi kopā vai atsevišķi var izraisīt dzīvnieka nāvi.

Ja ķermeņa temperatūra ir virs 41℃ - tā ir bīstama situācija. Tādā gadījumā noteikti ir jādodās pie veterinārārsta, taču pirms tam noteikti ir nepieciešams dzīvnieku atvēsināt. Viens no veidiem, kā to izdarīt ir to vismaz 15 min pirms izbraukšanas skalot dūšā zem vēsa ūdens. Suni būtu vēlams transportēt tikai tad, ja tā ķermeņa temperatūra ir nokritusies zem 41℃

Kā mērīt ķermeņa temperatūru sunim?

Vienīgais veids kā izmērīt sunim ķermeņa temperatūru, ir temperatūras mērīšana taisnajā zarnā/retkāli. To var izdarīt tikai ar digitālo termometru. "Vecā tipa" termometri (stikla) sunim ir bīstami un tos nedrīkst izmantot ķermeņa temperatūras mērīšanai.
Pirms termometrs tiek ievietots, to ir nepieciešams ieeļot - attiecīgi var izmantot pārtikas eļļu vai vazelīnu, lai tā gals būtu slidens. Tad uzmanīgi termometra gals tiek ievietots suņa taisnajā zarnā un tas ir lēni jāievada pāris centrimetrus dziļāk rektāli. Temperatūras mērīšanas brīdī suni var mierināt un sekot līdzi suņa kustībām, lai ar termometru nesatraumētu suni. Digitālie temrometri ir ērti, jo tie par temperatūras mērīšanas beigām paziņo ar signāla palīdzību.

Neizskaidrojams drudzis sunim

Ja sunim drudzi novēro divas līdz trīs nedēļas un vienkāršo izmeklējumu laikā nav atrasts tā iemesls, tad ir nepieciešama papildus diagnostika. Neizskaidrojama drudža diagnostika prasa rūpīgumu un sistemātiskumu. Saimniekam ir jārēķinās ar daudziem laboratoriskiem izmeklējumiem. Nezināmas izcelsmes drudža gadījumā, izmeklējumi ir jāpaplašina un tas var būt saspringts periods gan veterinārstam, gan saimniekam.

Papildus izmeklējumi var noskaidrot apmēram 85% drudža cēloņus. Dažiem dzīvniekiem diemžēl var arī nebūt izskaidrojuma, taču lielākoties suņi atveseļojas, izejot antibiotiku kursu vai pret drudzi/glikokortikosteroīdu lietošanas kursa.

Ilgstoša drudža gadījumā ir jāizslēdz potenciālās saslimšanas.
•    Bakteriālas infekcijas (piemēram, prostatas iekaisums - prostatīts; dzemdes iekaisums - piometra; septisks osteoartrīts; abscess; kaulu smadzeņu iekaisums, mikoplazmoze, leptospiroze)
•    Ērču pārnēsājamās slimības (borelioze, anaplazmoze)
•    Virusālās saslimšanas (gaļēdāju mēris, parvovīruss)
•    Vienšūņi (toksoplazmoze, leišmanioze, babezioze)
•    Imūnmediētas saslimšanas (poliartrīts, vaskulīts, meningīts)
•    Audzēji/veidojumi (limfoma, leikēmija, mieloma)
•    Neinfekcioza iekaisuma slimības (panikulīts; panosteīts; pankreatīts)
•    Kā arī citi iemesli, kā piemēram, reakcija uz medikamentiem, saindēšanās un dažādas vielmaiņas slimības

Klīniskā izmeklēšana

Sākotnēji veterinārārsts veltīs laiku, lai izrunātu anamnēzes datus un slimības potenciālos iemeslus. Arī tādas mazas detaļas, kā piemeram, pirms divām nedēļām esošs klibums, var ļaut veterinārstam vieglāk saprast drudža cēloni un virzīt nepieciešamos izmeklējumus.

Pirms doties pie veterinārārsta, būtu vēlams arī mājas apstākļos veidot tādu kā dienassgrāmatu, kur tiek mērīta ķermeņa temperatūra. Parasti to mēra no rītiem, pusdienas laikā un vakaros - rezultātus piefiksējot. Šāda informācija var sniegt ātru pārskatu par drudža veidu.

Veterinārārsts klīnikā veltīs laiku klīniskajai izmeklēšanai, kur ietilpst elpošanas un sirds skaņu auskultācija, ādas, gļotādu apskate, muskuloskeletālo un locītavu izmeklēšana. Veterinārārsts balstoties uz klīniskajām atradnēm tad tālāk arī izvērtē kādus izmeklējumus būtu nepieciešams veikt.

Asins analīzes

Hematoloģiskā izmeklēšana ir pirmais punkts ar ko sāk. Papildus ir iespējams arī veikt asins uztriepes izmeklēšanu, lai noteiktu, vai asinīs ir vienšūņi vai baktērijas. Dažiem dzīvniekiem ir nepieciešams veikt arī žultsskābju noteikšanu asinīs, kas var sniegt ieskatu par aknu darbību un ļauj izslēgt tādu iedzimtu patoloģiju kā portosistēmiskās šuntis aknās.

Urīna analīzes

Dažreiz par iemeslu drudzim var būt arī iekaisums urīnceļu sistēmā. Pilnas urīna analīzes tiek veiktas ar stripa metodi. Pēc tam urīnu papildus var izmeklēt ar mikroskopiju, veicot tā centrifugēšanu. Lai sniegtu precīzākus analīžu rezulātus, dažreiz urīna paraugs ir jānoņem sterilā veidā. Sterili paņemts urīns tiek veikts cistocentēzes ceļā, kad ar ultrasonogrāfijas kontroli tiek caurdurta vēdera siena un urīns tiek paņemts ar adatu tieši no urīnpūšļa. Līdz ar to šis paraugs nesatur mikrofloru, kas normāli dzīvo uz dzīvnieka ādas, apmatojuma un arī dzimumorgānu gļotādas.

Rentgenogrāfiskā izmeklēšana

Veicot rentgenogrāfisko izmeklēšanu, tiek noteiktas saslimšanas, kas var ierosināt ilgstošu drudzi. Rentgenogrāfiskajā izmeklēšanā var diagnosticēt, piemēram, audzējus, plaušu iekaisumus, zobu sakņu iekaisumus, dzemdes iekaisumu un poliatrītu.

Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana

Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana ļauj padziļinātāk izmeklēt orgānu audus. Pamatā novērtē iekšējo orgānu struktūru un to novirzes no normas.

Citi izmeklējumi 

Ja pamatizmeklējumos netiek atrasts drudža iemesls, tad veterinārārsts var veikt padziļinātākus izmeklējumus, piemēram, veicot biopsijas, kad tiek izmeklēts paraugs no audiem. Dažreiz ir nepieciešams arī izmeklēt kaulu smadzenes.

Drudža ārstēšana

Ja ir noskaidrots drudža iemesls, tad ārstēšana tiek pielāgota atbilstoši cēlonim. Ja iemesls tāpat nav noskaidrots izmeklējot, tad ārstēšana var būt eksperimentāla, ar nosacījumu, ka simptomi mazinās.

Ja drudža cēlonis ir bakteriāls iekaisums, tad tiek nozīmēta antibiotiku terapija. Ja trīs dienu laikā drudzis nemazinās, tad iespējams ir jāmaina antibiotiku kurss. Dažreiz ir pat jāveic antibiotiku kombinēšana. Antibiotiku kurss tiek izvēlēts tā, lai to kombinācija aptvertu pēc iespējas plašāku baktēriju spektru.

Ilgstoši lietojot pret drudža un pretsāpju medikamentus, ir jābūt uzmanīgiem. Šādi medikamenti ārstē simptomus, taču nedarbojas uz pamatcēloni, ja, piemēram, drudža iemesls ir bakteriāls iekaisums. Neārstējot pamatcēloni, drudzis var mazināties, taču pati slimība var saasināties.

Gadījumos, kad drudža cēlonis ir autoimūna saslimšana, tad tiek izmantoti hormonālas izcelsmes medikamenti (glikokortikosteroīdi). Parasti tādos gadījumos drudzis mazinās divu dienu laikā, kopš uzsākta terapija.
Glikokortikosteroīdu lietošana ir ar saviem riskiem, sevišķi, ja drudža cēlonis ir infekcijas slimība. Glikokortikosteorīdi ietekmē un samazina organisma imūnsistēmu, kas pilda aizsargfunkciju un infekcijas slimība var saasināties. Tāpēc glikokortikosteoroīdu lietošana ir jāizvērtē uzmanīgi.

Ja drudzis tiek novērots ilgstoši, tad tā cēloņa atrašana var aizņemt ilgu laiku. Parasti drudzi nenovēro ilgstoši un tas ir saistīts ar pārejošu slimību. Dzīvniekam ļoti bīstams ir ilgstošs drudzis, kam pakārtoti ir novērojami arī citi smagāki simptomi.
Ja Jums ir aizdomas par sava suņa veselības stāvokli, vienmēr sazinieties ar veterinārārstu.