Barības alerģijas suņiem
Raksta saturs
Barības alerģija suniem ir diezgan pazīstama veterinārārstiem un saimniekiem, jo par tās simptomiem, cēloņiem un ārstēšanu ir pieejami dažādi pētījumi. Taču pašas slimības veidošanās process līdz galam īsti vēl nav izprotams. Barības alerģiju var novērot ikvienam dzīvniekam, neatkarīgi no dzimuma vai reproduktīvā statusa (kastrēts/sterilizēts).
Barības alerģija var izveidoties jebkurā vecumā, taču biežāk to novēro salīdzinoši jauniem dzīvniekiem - līdz gada vecumam. Ja sunim, kas ir jaunāks par sešiem mēnešiem, novēro niezi, ir aizdomas par barības alerģiju.
Vietas, kur visbiežāk novēro izsitumus, ir ķepas, ausis, purns, zona ap muti, vēdera lejasdaļa un ap anālo atveri. Diezgan bieži novēro arī auss iekaisumu, ādas apsārtumus un sausu, niezošu ādu.
Tā kā alerģiskas reakcijas gadījumā var novērot arī niezi, dzīvnieks šo skarto apvidu var sakasīt. Kā rezultātā var veidoties pakārtots iekaisums, jo uz skartā apvidus sāk vairoties baktērijas vai sēnītes, kas ir normāla mikroflora uz ādas. Dzīvniekiem, kuriem ir barības alerģija ir arī jutīgāks gremošanas trakts.
Pirms uzstādīt aizdomas par barības alerģiju, ir jāizslēdz arī citas saslimšanas, piemēram, iekšējo un ārējo parazītu invāzija (ektoparazīti, endoparazīti, vienšūņi), kā arī bakteriālu vai sēnīšu ierosinātu saslimšanu.
Barības alerģijas gadījumā ir daži faktori, kas apgrūtina tās diagnosticēšanu. Dažiem dzīvniekiem barības alerģija ir līdzīga atopijai (kad alerģija veidojas no ārējiem faktoriem), tāču mēdz būt dzīvnieki, kuriem ir gan barības alerģija, gan atopija. Ādas izmeklējumi vai antivielu testi, kas tiek veikti atopijas gadījumā, var nespēt palīdzēt nošķirt barības alerģiju. Tādēļ bieži vien barības alerģija tiek diagnosticēta ar izslēgšanas diētu, kurai arī var būt dažādi izaicinājumi.
Izslēgšanas diēta ir tāda diēta, kur tiek izvēlēta barība ar pilnīgi jaunu olbaltumvielu un ogļhidrātu avotu, piemēram, pīles vai truša proteīns ar rīsu vai kartupeļu ogļhidrātu. Parasti izvēlās tādu izejvielu, ar ko dzīvniekam iepriekšējā diētā nav bijusi saskare.
Barības alerģijas gadījumā gatavā barība iedalās divās lielās grupās. Monoproteīna diēta ir tāda, kur tiek izmantoti retāk izmantotie olbaltumu un ogļhidrātu avoti. Hidrolizētā barība ir tāda, kur tā sastāvdaļas tiek molekulārā līmenī sadalītas tik mazas, ka imūnsistēma vairs nereaģē uz tām. Dažreiz saimnieki izvēlās arī paši gatavot ēdienu.
Par barības izvēli vai tās pagatavošanu jālūdz padoms ir veterinārstam, jo izslēgšanas diēta prasa rūpīgu plānošanu. Augošam sunim labāk ir izvēlēties komerciāli ražotu barību, jo tam ir augošs organisms, kam ir nepieciešams noteikts uzturs, lai izpildītu tā vajadzības. Specializētās diētas var parasti iegādāties veterinārajās klīnikās.
Kad veterinārārsts ir nozīmējis speciālo barību, tad saimniekam ir jārūpējas par to, lai suns tiktu barots tikai un vienīgi ar šo barību. Izslēgšanas diētā sunim nedrīkst dot nekādus kārumus, graužamos, uztura bagātinātājus, košļas vai kādu citu papildus ēdienu. Izslēgšanas diēta parasti ir aptuveni 8 nedēļas.
Ja izslēgšanas diēta ir veiksmīgi piemeklēta, tad dzīvniekam mazināsies simptomi, kas saistīti ar barības alerģiju. Līdz slimības atrisinājumam var paiet ilgs laiks, tāpēc ir jābūt pacietīgiem. Ja simptomi nemazinās, iespējams tā nav barības alerģija vai arī izvēlētā diēta ir nepiemērota un ir jāizvēlās kāda cita ar citām izejvielām.
Barības alerģija var izveidoties jebkurā vecumā, taču biežāk to novēro salīdzinoši jauniem dzīvniekiem - līdz gada vecumam. Ja sunim, kas ir jaunāks par sešiem mēnešiem, novēro niezi, ir aizdomas par barības alerģiju.
Barības alerģija vai barības nepanesamība?
Barības alerģija ir vairāk saistīta ar paša dzīvnieka imunitātes reakciju uz kādu no faktoriem barībā, ko organisms uzskata par kaitīgu. Barības nepanesamība nav saistīta ar imūnsistēmas darbību, bet gan ar gremošanas trakta reakciju uz nepiemērotu barību. Barības nepanesamības simtpomi parasti ir vemšana un caureja. Gan barības nepanesamībai, gan barības alerģijai ir diezgan vienāda ārstēšana - izvairīties no simptomu ierosinātāja.Kas var ierosināt barības alerģiju?
Ir jāņem vērā, ka jebkura barība vai tās sastāvdaļa var izraisīt simptomus, taču ir novērots, ka ir daži barības produkti, kas izraisa biežāk alerģiju nekā ctii. Visbiežāk tā ir liellopa vai vistas gaļa, piena produkti, jēra gaļa, vistu olas, zivis, kukurūza, kvieši un soja. Visas iepriekš minētās sastāvdaļas ir diezgan izplatītas suņu barības sastāvdaļas. Alerģiskās reakcijas intensistāte ir lielāka, ja saskare ar alergēnu notiek biežāk un lielākos daudzumos.Simptomi barības alerģijai
Visbiežāk barības alerģijai novēro simptomus, kas saistīti ar ādas reakciju. To parasti novēro neatkarīgi no gadalaika vai kāda cita faktora, piemēram, peldēšanās netīrā ūdenī. Nieze vai izsitumi var būt novērojami uz visa ķermeņa vai norobežotā laukumā.Vietas, kur visbiežāk novēro izsitumus, ir ķepas, ausis, purns, zona ap muti, vēdera lejasdaļa un ap anālo atveri. Diezgan bieži novēro arī auss iekaisumu, ādas apsārtumus un sausu, niezošu ādu.
Tā kā alerģiskas reakcijas gadījumā var novērot arī niezi, dzīvnieks šo skarto apvidu var sakasīt. Kā rezultātā var veidoties pakārtots iekaisums, jo uz skartā apvidus sāk vairoties baktērijas vai sēnītes, kas ir normāla mikroflora uz ādas. Dzīvniekiem, kuriem ir barības alerģija ir arī jutīgāks gremošanas trakts.
Barības alerģijas diagnostika
Barības alerģiju nav viegli diagnosticēt, tādēļ var gadīties, ka Jūsu veterinārārsts nosūta pacientu pie dermatologa - veterinārārsts, kas specializējas ādas slimību diagnostikā un ārstēšanā. Tas, ar ko sāk izmeklēšanu, ir kārtīga saimnieka iztaujāšana par dzīvnieka slimības vēsturi un arī barības izvēli. Šādai sarunai būtu labi sagatavoties, piemēram, saimnieks var paņemt līdzi piezīmes no barības iepakojuma par tās saturu, kā arī izveidot atskaites punktus par barošanu (tajā skaitā arī gardumi, barības veids, barošanas biežums).Pirms uzstādīt aizdomas par barības alerģiju, ir jāizslēdz arī citas saslimšanas, piemēram, iekšējo un ārējo parazītu invāzija (ektoparazīti, endoparazīti, vienšūņi), kā arī bakteriālu vai sēnīšu ierosinātu saslimšanu.
Barības alerģijas gadījumā ir daži faktori, kas apgrūtina tās diagnosticēšanu. Dažiem dzīvniekiem barības alerģija ir līdzīga atopijai (kad alerģija veidojas no ārējiem faktoriem), tāču mēdz būt dzīvnieki, kuriem ir gan barības alerģija, gan atopija. Ādas izmeklējumi vai antivielu testi, kas tiek veikti atopijas gadījumā, var nespēt palīdzēt nošķirt barības alerģiju. Tādēļ bieži vien barības alerģija tiek diagnosticēta ar izslēgšanas diētu, kurai arī var būt dažādi izaicinājumi.
Izslēgšanas diēta
Izslēģšanas diēta ir laikietilpīga, taču tas ir vienīgais veids kā noteikt barības alerģiju un tās cēloni.Izslēgšanas diēta ir tāda diēta, kur tiek izvēlēta barība ar pilnīgi jaunu olbaltumvielu un ogļhidrātu avotu, piemēram, pīles vai truša proteīns ar rīsu vai kartupeļu ogļhidrātu. Parasti izvēlās tādu izejvielu, ar ko dzīvniekam iepriekšējā diētā nav bijusi saskare.
Barības alerģijas gadījumā gatavā barība iedalās divās lielās grupās. Monoproteīna diēta ir tāda, kur tiek izmantoti retāk izmantotie olbaltumu un ogļhidrātu avoti. Hidrolizētā barība ir tāda, kur tā sastāvdaļas tiek molekulārā līmenī sadalītas tik mazas, ka imūnsistēma vairs nereaģē uz tām. Dažreiz saimnieki izvēlās arī paši gatavot ēdienu.
Par barības izvēli vai tās pagatavošanu jālūdz padoms ir veterinārstam, jo izslēgšanas diēta prasa rūpīgu plānošanu. Augošam sunim labāk ir izvēlēties komerciāli ražotu barību, jo tam ir augošs organisms, kam ir nepieciešams noteikts uzturs, lai izpildītu tā vajadzības. Specializētās diētas var parasti iegādāties veterinārajās klīnikās.
Kad veterinārārsts ir nozīmējis speciālo barību, tad saimniekam ir jārūpējas par to, lai suns tiktu barots tikai un vienīgi ar šo barību. Izslēgšanas diētā sunim nedrīkst dot nekādus kārumus, graužamos, uztura bagātinātājus, košļas vai kādu citu papildus ēdienu. Izslēgšanas diēta parasti ir aptuveni 8 nedēļas.
Ja izslēgšanas diēta ir veiksmīgi piemeklēta, tad dzīvniekam mazināsies simptomi, kas saistīti ar barības alerģiju. Līdz slimības atrisinājumam var paiet ilgs laiks, tāpēc ir jābūt pacietīgiem. Ja simptomi nemazinās, iespējams tā nav barības alerģija vai arī izvēlētā diēta ir nepiemērota un ir jāizvēlās kāda cita ar citām izejvielām.