Suņu mutes un zobu slimības

Suņu zobu slimības ir bieži sastopamas. Piemēram, teju 80 procentiem pieaugušu suņu ir periodontālā slimība. Labi kopta un vesela mute priecē gan suni, gan arī viņa saimnieku. 

Zobu rentgenogrāfiskais uzņēmums kā palīglīdzeklis mutes un zobu slimību diagnosticēšanai 

Zobu pārbaudes laikā veicamais zobu rentgenuzņēmums sniedz būtisku papildu informāciju par suņa zobu un žokļa stāvokli, kā arī par zobu balstaudu iekaisumu jeb periodontītu, zobu kariesu, zobu un žokļa lūzumiem, mutes dobuma audzējiem, zobu krāsošanos, kā arī nolietotiem un iztrūkstošiem zobiem. 

Suņu zobakmens

Suņu zobakmeni veido aplikums, kas, ja vien to mehāniski nenoņem, pārakmeņojas uz zoba virsmas. Daļai suņu zobakmens un aplikums veidojas vieglāk nekā citiem. Tas ir saistīts ar suņa siekalu sastāvu, mutes anatomiju un suņa dzīvesveidu. Zobakmens ir viegli pamanāms arī ar neapbruņotu aci. Tā ir dzeltenīga viela, kas ir uzkrājusies uz zoba virsmas, un var pārklāt teju visu zoba redzamo virsmu.

Zobu pārbaudes laikā veterinārārsts noņem no suņa zobu virsmas uzkrājušos zobakmeni un aplikumu, kā arī attīra zobu kronīšus un smaganu kabatas. Zobi tiek nopulēti, lai izlīdzinātu zoba emaljas tīrīšanas laikā radušos nelielos bojājumus, kas var sākt uzkrāt aplikumu. 

Labākais veids suņu mutes un zobu slimību novēršanai ir ikdienas zobu tīrīšana, kā arī zobu regulāra pārbaude un zobakmens noņemšana veterinārajā klīnikā. 

Izplatītākā mutes problēma: dažādu smaguma pakāpju smaganu slimības 

Aplikums suņiem rada gingivītu jeb smaganu iekaisumu, kas tālāk var attīstīties par periodontītu. Periodontīts jeb zobu balstaudu iekaisums izplata iekaisumu arī citviet organismā un vājina suņa vispārējo veselības stāvokli. Tas var izraisīt arī zobu izkrišanu. 

Gingivīta jeb smaganu iekaisuma pazīmes ir smaganu apsārtums, pietūkums, asiņošana un slikta elpa. To izraisa aplikums, un, ja to noņem, lielākoties suns no gingivīta atveseļojas. 

Visizplatītākā slimība suņiem ir periodontīts. Periodontīta gadījumā tiek bojāta periodonta saite, smaganu kabatiņas kļūst dziļākas, smaganas atkāpjas, zobi sāk kustēties, un kauls izzūd. Sunim, kurš cieš no periodontīta, ir slikta elpa. Nopietnākas, lokālas komplikācijas ir žokļa lūzumi, hroniskas oronazālās fistulas un osteomielīts.   

Evidensia klīnikās suņu zobu slimības vienmēr tiek ārstētas ar pēc iespējas drošāko inhalācijas anestēzijas palīdzību.  

Suņu zobu lūšana 

Nolūzuši zobi ir jāārstē pēc iespējas ātrāk, tie sunim ir sāpīgi un, sastrutojot, var radīt problēmas arī citos orgānos. 

1. Virsējais zoba lūzums 

Ja zoba lūzums ir virsējs un zoba pulpa nav atsegta, zobam vispirms veic rentgenogrāfisko uzņēmumu. Ja uzņēmums rāda, ka zobā nav iekaisuma pazīmju, nolauztā zoba virsma tiek izlīdzināta un aizpildīta, lai baktērijas caur zoba kaulā esošajiem mikroskopiskajiem kanāliem neiekļūtu zoba pulpā. Ja zoba rentgenuzņēmums uzrāda iekaisumu, kā ārstēšanas varianti ir pieejama saknes ārstēšana vai zoba izraušana. 

1. Lūzums, kas sniedzas līdz zoba pulpai

Ja zobs ir nolūzis līdz zoba pulpai, dzīvniekam sāp, šie veselības traucējumi pēc iespējas ātrāk ir jānovērš: vai nu ārstējot sakni, vai arī zobu izraujot. Ja lielākā daļa nolauztā zoba ir paslēpta un tas ir viens no suņa svarīgākajiem zobiem – molārais vai premolārais zobs –, ir vērts ārstēt sakni. Molārie zobi ir svarīgi, lai suns varētu grauzt. Premolārais zobs sunim ir tas pats kas cilvēkam īkšķis: suns ar to satver priekšmetus. Tāpēc premolārie zobi ir īpaši svarīgi darba suņiem, piemēram, medību suņiem un dienesta suņiem. 

Jauna suņa zoba lūzums jāizārstē 48 stundu laikā. Ja sunim, kas jaunāks par 18 mēnešiem, zobs ir nolūzis līdz zoba pulpai un ir vēlme zobu saglabāt, nekavējoties jāsazinās ar veterināro stomatologu. Jauna suņa zoba saknes gals var būt atvērts, un tāpēc saknes ārstēšana ne vienmēr ir iespējama. Ja jauns suns ir pēkšņi nolauzis zobu, tad labākā ārstēšanas iespēja ir zoba pulpas izņemšana. Zoba pulpas izņemšanas izdošanās procents laika gaitā samazinās, un tāpēc vislabāk to būtu veikt divu dienu laikā kopš zoba nolūšanas. 

Dzīvnieki parasti neizrāda sāpes un var arī ēst normāli. Tāpēc uz suņa uzvedības pamata zoba nolūšanu ir grūti pamanīt. Neārstēti, nolauzti zobi var radīt abscesus un caur asinsriti izplatīt baktērijas arī citos orgānos.  

Trūkstoši zobi un zobu attīstības traucējumi 

Iedzimts viena vai vairāku zobu trūkums suņiem ir izplatīta parādība. Ja zobu pārbaudes laikā tiek atrasts trūkstošs zobs, kas iepriekš nav bijis izrauts, tajā vietā jāveic rentgenuzņēmums, lai pārliecinātos, ka tas nav neizšķīlies zobs. Neizšķīlies zobs ir jāizņem, lai šajā zonā nerastos cista, kas bojā žokli un blakus esošo zobu saknes.  

Sunim var būt arī pārāk daudz zobu. Ja tiem ir pietiekami daudz vietas, liekie zobi neizraisa problēmas. Taču liekie zobi var izraisīt zobu sašaurināšanos un zobu emaljas attīstības traucējumus, kuru gadījumā zobu emalja ir izveidojusies vien dažiem zobiem vai arī tā ir nepilnīgi attīstījusies visiem zobiem. Veterinārārsts, kurš ir specializējies stomatoloģijā, šādā gadījumā zobus apskatīs un pieņems lēmumu vai zobi ar nepilnīgo emalju ir jāārstē. 

Sakodiena problēma: apakšējie ilkņi spiež uz aukslējām vai smaganām.

Tā iemesls parasti ir šaurs un īss apakšžoklis vai pārāk statisks apakšžokļa ilkņu stāvoklis (linguoversio). Problēma ir aukslēju vai augšējo smaganu mīksto audu bojājumi, kas sunim rada sāpes un sliktākajā gadījumā var izraisīt fistulas veidošanos līdz pat deguna dobumam (oronazālā fistula). 

Sakodiena problēmu ārstēšana vienmēr ir individuāla. Jo ātrāk izdodas sākt ārstēšanu, jo labāka ir ārstēšanas prognoze. Smagākos gadījumos ārstēšanas varianti iekļauj apakšžokļa ilkņu saīsināšanu vai saknes ārstēšanu, zobu koriģēšanu vai apakšējo acuzobu izraušanu. 

Suņu kariess 

Ap pieciem procentiem suņu dzīves laikā parādās zobu kariess jeb rodas zobu caurumi. Kariesa ārstēšanas varianti ir zoba aizpildīšana, saknes ārstēšana vai arī zoba izraušana. 

Rezervē laiku suņa zobu pārbaudei tuvākajā Evidensia veterinārajā klīnikā!